Mani nesenie kritiskie ieraksti par jaunās Jelgavas vadības darba stilu izraisīja plašu rezonansi un atklāja konfliktu starp politisko un izpildvaru. Analizēju, kādiem standartiem pilsētas pārvaldē ir jābūt un kāpēc tie ir svarīgāki par jebkuru politisko figūru.
Pēc pēdējām pašvaldības vēlēšanām es publicēju divus ierakstus sociālajā tīklā “Facebook”, kuros kritizēju izpildvaras rīcību un kuri izraisīja plašu rezonansi. Saņēmu gan komentārus, gan telefona zvanus no dažādiem politiskajiem spēkiem Jelgavā. Manā skatījumā kritikai bija pamats.
Pirmajā ierakstā tā bija vērsta uz to, kā tika atspoguļota jaunā domes priekšsēdētāja pirmā tikšanās ar sabiedrības pārstāvi. Pēdējā desmitgadē man ir bijusi liela pieredze, vērojot, kā pašvaldība atspoguļo savu darbību. Nevērtējot saturu, bet gan profesionālo pieeju, var viennozīmīgi teikt, ka vienmēr tika uzturēti augsti standarti. Taču, negaidīti nomainoties priekšsēdētājam, šo standartu ievērošana kaut kur izgaisa. Tieši tas man bija nepieņemami. Galu galā izpildvarai ir jāstrādā pilsētnieku interesēs, nevis jāvadās pēc personīgām simpātijām vai antipātijām. Pilsētai ir jāsaglabā augsti standarti neatkarīgi no tā, kurš ir pie varas. Tas ir profesionālās ētikas jautājums.
Otrais ieraksts bija saistīts ar to, ka par jaunā priekšsēdētāja svarīgu rīkojumu attiecībā uz pašvaldības darbu es uzzināju no citas pilsētas ziņu portāla. Tas ir absolūti nepieņemami. Ja pašvaldības politiskā vai izpildvara pieņem lēmumu, tam ir jābūt publicētam oficiālajā tīmekļvietnē. Punkts. Tas ir standarts, kuru ievēro visā pasaulē – gan valdībās, gan publiskās organizācijās. Ja informācija nav publicēta oficiālā vietnē, tad rīkojums faktiski nepastāv.
Vēl viens aspekts bija saistīts ar pašu lēmumu, kura izpilde prasītu milzīgus cilvēkresursus un laiku, kā arī tā rezultātu analīze aizņemtu vēl vairāk laika, un galu galā jēgpilni lēmumi tāpat netiktu pieņemti. Precīzāk, tie būtu vērsti uz pagātnes mainīšanu, nevis nākotnes risinājumiem. Šeit jāsaprot nevis tas, ka jāaizmirst pagātne, bet gan tas, ka to vairs nevar izmainīt. Mainīt var tikai nākotni. Tieši šim mērķim ir vērtīgāk tērēt resursus.
No politiķu komentāriem (gan tiešsaistē, gan klātienē) man kļuva skaidrs, ka lēmums un tā izplatīšanas veids radās konfliktsituācijas ar izpildvaru dēļ. Manā skatījumā tas nebija pareizākais rīcības veids, taču nevar nepieminēt, ka uzreiz pēc mana kritiskā ieraksta mēs varējām pašvaldības tīmekļvietnē izlasīt labu priekšsēdētāja interviju ar asiem jautājumiem par sarežģītām tēmām. Būtu vēlams, lai izpildvara turpinātu šādā stilā arī turpmāk un politiskā vara atkal nesaaugtu kopā ar izpildvaru.
Visa šī "ņemšanās zem paklāja" daļēji noslēdzās ar šodienas paziņojumu, ka izpilddirektore atstāj savu amatu. Lai kā katrs no mums vērtētu viņas darbu, nevar noliegt, ka aizejošā amatpersona bija viszinošākā par to, kā strādā pašvaldība un no kā tā sastāv. Tas ir milzīgs zināšanu apjoms, kuru retais spēj aptvert. Viena lieta ir vadīt vienu uzņēmumu, bet pavisam cita – vairāk nekā 50 organizācijas. Šo gan var saprast tikai tas, kuram ir nācies vadīt kaut vai vienu organizāciju.
Iespējams, politiskie apstākļi izpilddirektorei vairs neļāva profesionāli pildīt savus pienākumus, lai gan idejiski politiskajai un izpildvarai ir jābūt nošķirtām. Jelgavai priekšā jauns izaicinājums – atrast jaunu izpilddirektoru. Vienīgais, kas mierina, ir fakts, ka Latvijā šādu cilvēku netrūkst, lai gan viņu skaits nav pārāk liels un viņi ir "uz izķeršanu".
Ierakstīt komentāru